Vēsture

Amerikas latviešu apvienības (ALA) valdes sēdē 1955. gada 5. martā Filadelfijā tika pieņemts lēmums par PBLA dibināšanu (foto). PBLA oficiāli uzsāka darbību 1956. gada 25. februārī, kad Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs, Latviešu apvienība Austrālijā un Amerikas latviešu apvienība deva piekrišanu sākt darbu uz Statūtu projekta pamatiem.

PBLA pirmie trīs priekšsēži – Pēteris Lejiņš (1956-1969), Uldis Grava (1970-1975) un Ilgvars Spilners (1976-1981).

PBLA delegācija ASV valsts departamentā.

PBLA tās priekšsēža Ulža Gravas vadībā klātienes sēdē 1972. gada 17. novembrī nodibināja PBLA Informācijas biroju, lai izplatītu informāciju Rietumos par notiekošo okupētajā Latvijā un censtos aizsargāt Latvijā vajātas personas, pievēršot tām starptautiskās sabiedrības uzmanību; šai PBLA valdes sēdē arī tika nodibināts PBLA Kultūras fonds.

ASV prezidents Džeralds Fords 1975. gadā, PBLA delegācijas izlidošanas dienā uz Helsinku nolīguma galotņu konferenci, Baltajā namā, sasveicinoties ar toreizējo PBLA un Baltiešu apvienības priekšsēdi Uldi Gravu, un apliecinot, ka neatkarīgi no Helsinku nolīguma parakstīšanas ASV nemainīs Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku.

PBLA 1980. gada novembrī rīkoja vairākas protesta akcijas pret Baltijas valstu okupāciju Eiropas Drošības un Sadarbības konferencē (EDSK) Madridē. Mācītājs Māris Ķirsons akcijā 1980. gada 11. novembrī iepretim EDSK norises vietai Madridē pieprasīja neatkarību Latvijai, tecinot asinis no roku vēnām uz Padomju Savienības karoga.

1980. gada novembrī Madridē Eiropas Drošības un Sadarbības konferences (EDSK) laikā PBLA rīkotā demonstrācija Porto del Moro laukumā. No kreisās: uzrunu angliski teica PBLA priekšsēdis Ilgvars Spilners, to spāniski tulkoja Vilis Ansis Vītols no Venecuēlas, no viņa pa labi ASV latviešu sabiedriskā darbiniece Astrīda Jansone, kas organizēja braucienus no ASV uz Madridi.

PBLA un baltiešu pārstāvji Baltajā namā tiekas ar ASV prezidentu Džimiju Kārteru.

ASV prezidents Ronalds Reigans 1983. gadā parakstīja Baltiešu Brīvības dienas rezolūciju. No kreisās: Apvienotās Baltiešu komitejas (JBANC) priekšsēdis Jonas Valaitis, Baltiešu-Amerikāņu Brīvības līgas priekšsēdis Avo Pirisiild, Lietuviešu Amerikāņu apvienības priekšsēdis Dr. Teodoras Blinstrubas, PBLA priekšsēdis Oļģerts Pavlovskis, Lietuviešu Amerikāņu apvienības priekšsēdis Stanley Gecys, Igauņu Amerikāņu apvienības priekšsēdis Juhan Simonson, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Aristīds Lambergs, senators Don Riegle un kongresmenis William Carney.

PBLA un citu baltiešu trimdas organizāciju rīkota publicitātes akcija – Baltiešu tribunāls Kopenhāgenā (Baltic Tribunal/Copenhagen Tribunal) 1985. gada 25. un 26. jūlijā. Tā bija formāla tiesas sēde Kopenhāgenā, kuras laikā starptautiska tiesnešu kolēģija izvirzīja apsūdzības Padomju Savienībai par Baltijas valstu okupāciju un politiski motivētām represijām pret šo zemju iedzīvotājiem, Baltijas valstu nelegālo okupāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, rusifikāciju, baznīcas un brīvā vārda nicināšanu. Savus secinājumus tiesnešu kolēģija noformulēja t. s. Kopenhāgenas manifestā (Copenhagen Manifesto).

Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciens no 1985. gada 26. līdz 29. jūlijam bija latviešu trimdas ar PBLA atbalstu sarīkota publicitātes akcija Baltijas jūrā, lai pievērstu Rietumvalstu sabiedrības uzmanību Padomju Savienības (PSRS) okupēto Baltijas valstu situācijai. Uz kuģa notika politiskas diskusijas un kultūras pasākumi, bet kuģa pieturvietās – Stokholmā un Helsinkos – politiskas demonstrācijas.

Pasaules Brīvo Latviešu Dziesmu dienu gājiens 1987. gadā Minsterē. PBLA sarīkoja Pasaules Brīvo Latviešu Dziesmu dienas 1979. gadā Visbijā, Gotlandē, 1984. un 1987. gadā Minsterē, Rietumvācijā.

Vēsturiskā un pirmā PBLA un Latvijas Tautas frontes valžu tikšanās Francijā, Abrenes pilī 1989. gada 15.-19. maijā, kuras laikā tapa ciešas kopdarbības stratēģija. Svarīgākais Abrenes tikšanās rezultāts bija tautfrontiešu izšķiršanās par to, ka kopdarbības galamērķis būs nevis abstrakta autonomija vai suverenitāte, bet gan 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas atjaunošana.

PBLA priekšsēži (no kreisās) Kārlis Ķuzulis, Gunārs Meierovics ar kundzi Ingrīdu Meierovicu un Uldis Grava Rīgā pie Brīvības pieminekļa 1991. gada septembrī, īsi pēc Latvijas neatkarības starptautiskās atzīšanas, laikā, kad Rīgā notika pirmā PBLA valdes sēde, kas kļuvusi par ikgadēju tradīciju.

PBLA laikā no 2000. līdz 2004. gadam ASV īstenoja kampaņu par labu Latvijas uzņemšanai NATO. NATO paplašināšanās ceremonija Baltajā namā, Vašingtonā 2004. gada 29. martā, no kreisās: PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa, ALA priekšsēde Dace Copeland ar viesiem.

2013. gadā Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku laikā Rīgā notika pirmais PBLA rīkotais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), ko atklāja toreizējais PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, laikā no 2013. gada līdz 2024. gadam PBLA ir sarīkojusi desmit šādus uzņēmēju forumus.

PBLA 60. gadskārtā 2016. gada 5. oktobrī Mazajā Ģildē Rīgā notika konference par PBLA ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā un tās stiprināšanā.

PBLA valde 2018. gada septembrī apmeklēja Ādažu militāro bāzi, lai pateiktos NATO karavīriem par ieguldījumu Latvijas drošībā.

PBLA valdes pārstāvji Vispārējo dziesmu un deju svētku ietvaros 2023. gada 9. jūlijā Rīgas pilī tikās ar jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

PBLA valdes pārstāvji 2024. gada 24. februārī piedalījās Ukrainas atbalsta demonstrācijā Rīgā, vidū PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, ASV vēstnieka vietniece Latvijā Džūlija Džeikobi (Julia Jacoby) un Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Mārtiņš Andersons.