PBLA ar valdes sēdi Rīgā svin darbības septiņdesmitgadi

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes locekļi no visiem kontinentiem piedalījās valdes sēdē Rīgā, kas notika PBLA 70. jubilejas zīmē no šī gada 14. līdz 17. jūlijam Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās. Šogad aprit arī tieši 35 gadi, kopš PBLA valde sanāca uz pirmo klātienes sēdi Rīgā un kopš tās reizes šīs sēdes kļuvušas par neatņemamu PBLA darba sastāvdaļu.

Atklājot jubilejas nedēļu Rīgā, PBLA valde pulcējās parkā starp Brīvības pieminekli un Latvijas Universitāti, lai pieminētu laiku pirms 35 gadiem, kad notika pirmā sēde pēc neatkarības atjaunošanas Rīgā, un 1991. gada vēlā rudenī kanālmalā pie Brīvības pieminekļa toreizējā valde priekšsēža Gunāra Meierovica vadībā iestādīja trīs liepiņas, kas tagad izaugušas par kupliem un vareniem kokiem. 

Šogad 13. jūlijā īsā ceremonijā pie šīm liepām, kur piedalījās arī viena no vēsturiskā brīža lieciniecēm Ingrīda Meierovica, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs atklāja piemiņas plāksni, pieminot nozīmīgu robežšķirtni, proti, ka tagad brīvajā Latvijā PBLA būs darbojusies ilgāku laiku, nekā savulaik trimdā mūsu valsts okupācijas gados.

PBLA valde Rīgā piedalījās arī 2026. gada otrajā Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēdē Ārlietu ministrijā, pārrunājot Latvijas pilsoņu iesaisti gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās ārzemēs, kā arī sadarbībā ar valdību topošo Plānu darbam ar diasporu 2027-2029. 

Ārlietu ministre Baiba Braže pirms DKP sēdes PBLA pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā, un pateicās par ilgstošo, ciešo sadarbību un pilsonisko aktivitāti, gatavojoties gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām, kā arī par PBLA sniegto atbalstu inovāciju, finanšu un zināšanu piesaistei Latvijā.  Atzinības rakstus saistībā ar nozīmīgām darbības jubilejām saņēma arī PBLA dalīborganizācijas – Amerikas Latviešu apvienība, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē un Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā. 

Valdes sēdi atklājot, priekšsēdis Pēteris Blumbergs atskatījās uz aizvadīto darbības gadu, pieminot daudzās organizācijas īstenotās aktivitātes un notikumus, kas sasaucas ar PBLA darbības pašreizējiem stūrakmeņiem – ar mūsu valsts drošības un tautsaimniecības stiprināšanu, ar rūpēm par izglītību un kultūru diasporā un pilsonisko iesaisti. 

PLEIF un “Latvija fokusā”

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF) un mazāka mēroga reģionālie informatīvie pasākumi “Latvija fokusā” kļuvuši par nozīmīgu diasporas latviešu uzņēmēju pulcēšanās un tīklošanās vietu. “Latvija fokusā” forums sekmīgi aizvadīts Helsinkos 25. aprīlī, un “Latvija fokusā” šogad vēl notiks 12. septembrī Ženēvā, Šveicē,  un 6. novembrī Melburnā, Austrālijā. Atsaucoties Pētera Blumberga ierosinājumam, PBLA valde šai sēdē nolēma nākamo PLEIF rīkot 2027. gadā Rīgā.

15. Saeimas vēlēšanas

PBLA priekšsēža vietniece Mārīte Kļaviņa ziņoja par diasporas iesaisti 3. oktobrī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās. Gatavojoties tām, apstiprināti kopumā 88 vēlēšanu iecirkņi un to komisijas ārvalstīs. No apstiprinātajiem iecirkņiem 48 tiks veidoti ar diasporas līdzdalību, savukārt 40 – Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām šogad tiek plānots par 9 diasporas iecirkņiem vairāk, kas ir rekordskaitlis. Vislielākais iecirkņu skaits plānots Amerikas Savienotajās Valstīs – 16, Apvienotajā Karalistē – 9, Vācijā – 8 un Kanādā – 6 iecirkņi. Konsultācijas viņiem sniedz Centrālās vēlēšanu komisijas koordinatores sadarbībai ar diasporas vēlēšanu iecirkņiem Mārīte Kļaviņa un Kristīne Krauze no Eiropas latviešu apvienības. PBLA arī organizē deputātu kandidātu debates diasporai, kas notiks 13. septembrī latviešu centrā “Straumēni” Lielbritānijā, tiešraidē un ierakstā šīs debates būs pieejamas diasporai visā pasaulē.

ASV

Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons īsumā atskatījās uz ALA plašo un daudzpusīgo darbību aizvadītajā gadā, īpaši pieminot pagājušajā rudenī Vašingtonā notikušo biznesa forumu “Spotlight Latvia” ar 250 dalībniekiem, labi apmeklēto Shipsea koncerttūri deviņās ASV pilsētās 2025. gada oktobrī un nupat jūlijā krāšņi aizvadītos XVI Vispārējos Dziesmu un deju svētkus ASV, Grand Rapidos. 2026. gada rudenī gaidāma mūzikas grupas “Tautumeitas” koncertturneja trijās ASV pilsētās – Čikāgā, Sietlā un Ņujorkā, savukārt ASV Austrumkrastā 2026. gada novembrī gaidāma pianista Kārļa Bukovska koncerttūre.  

ALA nozares “Labdarība Latvijai” ietvaros aizvadītajā gadā kopumā ziedoti 80 tūkstoši ASV dolāru sabiedriskā labuma organizācijai “Eņģeļa sirds”, grupu mājai neatkarīgai dzīvei un Ronald McDonald mājai Latvijas bērnu veselības un talantu atbalstam.

Pilsoniskās līdzdalības jomā ALA turpinājusi sadarbību ar Apvienoto ASV baltiešu nacionālo komiteju (JBANC) un Vidus un Austrumeiropas koalīciju (Central and East European Coalition, CEEC), lai pārstāvētu un aizstāvētu Latvijas intereses ASV Kongresā un valdībā, un turpināta vēstuļu rakstīšanas akcija “Call to Action” ASV kongresmeņiem, kurai ir aicināts pievienoties ikviens Amerikas latvietis, kam rūp Latvijas drošība. 

Eiropa

Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa valdes sēdē ziņoja par vairāku biedru organizāciju statusa maiņu organizācijā – Islandes latviešu biedrība ir kļuvusi par pilntiesīgu ELA biedru un dibinājusi tur savu latviešu skolu, Bavārijas un Annabergas latvieši Vācijā ir iestājušies Eiropas latviešu apvienībā, savukārt Īrijā pastāvošās latviešu biedrības šogad vairs nav pārstāvētas ELA pilntiesīgu biedru statusā.

37 latviešu skolas 17 valstīs Eiropā no Latvijas valsts gadā saņēmušas kopējo finansējumu telpu īrei un mācību procesa nodrošināšanai vairāk nekā 104 tūkstošu eiro apmērā. Eiropas latviešu apvienība turpina iniciatīvu organizēt  Eiropas Vasaras skolu, kas šovasar notiks kultūras un atpūtas centrā “Bērzmuiža” Latvijā. ELA aizvadītajā gadā arī bija iesaistījusies Tālmācības likuma grozījumu izstrādē, lai diaspora un tās vārds šai likumā netaptu izmantots ar diasporu nesaistītiem mērķiem. 

Aizstāvot eiropeiskās vērtības, ELA ar publisku vēstuli pagājušā gada rudenī pauda atbalstu Stambulas konvencijai Latvijā, un dienas laikā šo vēstuli parakstīja 480 diasporas latvieši Eiropā. 

ELA pārstāvji sadarbībā ar Aizsardzības ministriju aktīvi veikuši informatīvo darbu diasporā, lai veiksmīgi attīstītu saziņu par Valsts aizsardzības dienestu, īpaši uzrunājot jauniešus iesaucamajā vecumā. Šogad 25. aprīlī Eiropas Latviešu apvienības pārstāvji apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku militāro bāzi “Lielvārde”, kur tikās ar Gaisa spēku vadību un VAD karavīriem, kas dienestam pieteikušies brīvprātīgi. Vizītes laikā tika pārrunāti aktuālie jautājumi: kārtība, kādā diasporas jaunieši tiks iesaukti dienestā, ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras un kā motivēt jauniešus pieteikties VAD.

Atzīmējot ELA 75 pastāvēšanas gadus, Rīgā 18. septembrī tiks organizēts Latvijas diasporas forums, 19. septembrī notiks ELA75 diskusiju pēcpusdiena, bet 20. septembrī – ELA gadskārtējā kopsapulce.

Austrālija

Arī Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) šogad svin savas pastāvēšanas 75. gadskārtu (dibināta 1951. gada 22. jūlijā). Kā PBLA valdei pavēstīja LAAJ prezidija priekšsēde Anita Andersone, jubileja tiks atzīmēta ar plašu rakstu sēriju presē par LAAJ vēsturi, bet oficiālās svinības ar pieņemšanu notiks šī gada nogalē, 31. decembrī, kad Melburnā notiks LAAJ pilnsapulce.  

Ļoti aktīva sadarbība ar Austrālijas latviešiem ir vēstniecei Samijai Šerifai, šobrīd viņa ir iesaistījusies arī 6. novembrī Melburnā gaidāmā un PBLA rīkotā uzņēmēju foruma “Latvija fokusā” plānošanā. Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Austrālijā Sabīne Kazāka ieguldīja lielu darbu, lai šopavasar maijā Rīgā notikušajā Dronu samitā varētu piedalīties 14 dronu ražotāji no Austrālijas.  

Pagājušā gada nogalē Adelaidē notika Austrālijas latviešu 60. Kultūras dienas, tajās kopkora koncertā piedalījās koris “Aura” no Latvijas, savukārt šefpavārs Ērikas Dreibants no Pavāru mājas Līgatnē Austrālijas latviešiem sniedza meistarklasi par mūsdienu latviešu virtuvi. Šī gada nogalē Melburnā notiks Austrālijas latviešu 39. Jaunatnes dienas.

14. februārī Austrālijas radioprogrammas “ABC Classic” 50 gadu jubilejas koncertam pasūtīto Ellas Mačēnas jaundarbu “Mana sirds līdzās tavai” izpildīja Melburnas simfoniskais orķestris. Šī gada nogalē Austrālijā ar koncertturneju viesosies Latvijas Radio koris un LAAJ sniedz savu atbalstu šīs turnejas organizēšanai.

Nozīmīgi notikumi rakstniecībā bija Austrālijas latviešu autores Andras Putnis atmiņu stāsta “Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja” tulkojums latviski, un Ināras Strungs Austrālijā izdotā grāmata par krokodilu mednieku Arvīdu Blūmentālu “Love, War and Crocodiles”.

Austrālijas latviešiem aizvadītajā gadā bija risks zaudēt savu dubultpilsonības statusu, bet advokātam Dāvidam Dārziņam sekmīgi izdevās pārliecināt Austrālijas valdību par labu šī statusa saglabāšanai, un tagad šis jautājums turienes latviešiem ir atrisināts. 

Kanāda

Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) valdes priekšsēdis Fritz Kristbergs kā galveno panākumu LNAK darbā pieminēja organizācijas jaunās struktūras apstiprināšanu. Viszīmīgākie jaunumi šopavasar apstiprinātajos un grozītajos LNAK statūtos ir, ka gan indivīdi, gan organizācijas, var būt par biedriem LNAK, un ka organizācijas struktūra ir vienkāršota – vairs nav padome un valde, ir tikai valde ar maksimums 15 locekļiem. Katram valdes loceklim ir sava atbildības joma. 19 Kanādas latviešu organizācijas ir iestājušās LNAK kā biedri, līdz ar to LNAK šobrīd reprezentē visas latviešu organizācijas Kanādā. Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā savu 75 gadu jubileju nosvinēja pagājušogad. Šogad Jāņos latviešu īpašumā “Sidrabene” bija skatāms LNAK informatīvais stends.

Fritz Kristbergs atzīmēja, ka LNAK cieši sadarbojas ar baltiešu, ukraiņu un Centrāleiropas tautu organizācijām Kanādā, un tuvākajā nākotnē LNAK pārņems arī Baltiešu federācijas Kanādā vadību. LNAK sadarbībā Igauņu Centrālo padomi Kanādā (EKN/ECC) pagājušā gada nogalē uzsāka līdzekļu vākšanas iniciatīvu “You can save a Ukrainian soldier’s life!”, lai nodrošinātu ar nepieciešamo ievainotos Ukrainas karavīrus, un šobrīd jau daudzi Kanādas latvieši ir pieteikušies ikmēneša 20 Kanādas dolāru ziedojumam šai akcijai. Šogad 14. jūnijā Kanādas galvaspilsētā Otavā LNAK piedalījās piemiņas sarīkojumā pie Komunisma upuru piemiņas memoriāla “Memorial to the Victims of Communism – Canada, a Land of Refuge”.

Runājot par LNAK arhīvu, Fritz Kristbergs atzina, ka ir sakrāts ievērojams materiālu daudzums, bet šis arhīvs plašākai sabiedrībai joprojām nav pieejams, un būtu nepieciešams uzsākt tā digitalizāciju. Izglītības jomā lielu popularitāti iemantojusi LNAK atbalstītā latviešu valodas apguves programma pieaugušajiem “Letts Jump into Latvian”.

LNAK bija izveidojusies izcila sadarbība ar līdzšinējo Latvijas vēstnieku Kanādā Kasparu Ozoliņu, un Fritz Kristbergs pauda pārliecību, ka arī jaunās Latvijas vēstnieces Katarinas Plāteres interešu lokā latviešu diasporai Kanādā būs tikpat svarīga loma.

Dienvidamerika

Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības (DAKLA) priekšsēde Renāte Albrehta, raksturojot latviešu dzīvi Dienvidamerikā, PBLA valdei atzina, ka īpaši svarīga loma turienes diasporas aktivizēšanā bijusi 2025. gadā Dienvidamerikā – Brazīlijā, Čīlē un Argentīnā – notikušajai ceļojošās pasu atjaunošanas stacijas darbībai.   

Nozīmīga loma bija arī pagājušā gada novembrī notikušajai Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizītei Brazīlijā, tās ietvaros notika prezidenta tikšanās ar visu Brazīlijas latviešu kopienu un Latvijas goda konsulāta Sanpaulu atklāšana. Latvijai tagad ir divi jauni goda konsuli Brazīlijā – Kārlis Mirra Novickis Sanpaulu pavalstī un Vilsons Ošiņš Monte Verde pilsētā.  

Latvijas Ārlietu ministrija organizēja tiešsaistes diskusiju visiem Dienvidamerikas latviešiem angļu valodā, tajā bija daudz jautājumu no Brazīlijas, Čīles un Argentīnas par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un diasporas dalību Valsts aizsardzības dienestā (VAD). Savukārt Brazīlijas latviešiem Laura Putāne no Štutgartes klātienē San Paulu šopavasar stāstīja par 2027. gadā gaidāmajiem dziesmu svētkiem Eslingenā.

Renāte Albrehta arī pavēstīja, ka atjaunota Palmas tipogrāfija, kurai šogad aprit simt gadu. Līdz pat 20. gs. beigām Palmas tipogrāfijā iespieda reliģisku literatūru un periodiskus izdevumus latviešu valodā. Palmā šogad notiks pirmā latviešu kultūras nometne jauniešiem no 18 līdz 33 gadu vecumam portugāļu valodā. Savukārt Brazīlijas latviešu arhīvu pārzina Sibilla Osis, bet šis arhīvs joprojām nav digitalizēts.

Renāte Albrehta arī pavēstīja, ka kopš 2025. gada nogales Brazīlijas latviešiem ir jauns bezmaksas elektroniskais laikraksts PDF formātā (un vecākai paaudzei iespiestā formātā), skat.: atbalss.com.br.

Brazīlijā, Nova Odesā, būs 15. Saeimas vēlēšanu klātienes iecirknis, un DAKLA vēlētājiem sniegs informatīvu atbalstu balsošanai pa pastu un veiks skaidrojošo darbu par kandidējošo partiju programmām.  

Kultūra un izglītība

Par PBLA Kultūras darba grupas aktualitātēm aizvadītajā gadā un nākotnē valdes sēdē ziņoja šīs darba grupas vadītāja Valda Grinberga, sniedzot plašu pārskatu par aizvadītajām un gaidāmajām kultūras dzīves norisēm un notikumiem visās diasporas mītnes zemēs, savukārt par PBLA Kultūras Fonda un padomes darbību aizvadītajā gadā pārskatu sniedza fonda priekšsēde Andra Baltmane.

PBLA Izglītības padomes priekšsēde Elisa Freimane sniedza pārskatu par latvisko izglītību diasporā, pieminot, ka Eiropā šobrīd darbojas 47 latviešu skolas ar 2265 skolēniem, ASV – 21 latviešu skola ar 930 skolēniem un divas vasaras vidusskolas, Austrālijā – 5 latviešu skolas ar 145 skolēniem un viena vasaras vidusskola, Kanādā 5 latviešu skolas ar 110 skolēniem, un Brazīlijā divas latviešu skolas – Nova Odesā un Ižuī. 

Elisa Freimane atzina, ka pandēmija ir ļoti būtiski mainījusi latviešu skolas pasaulē, aug to skolēnu skaits, kam nav stipra latviešu valoda, un skolās trūkst skolotāju, bet šī problēma ir kopīgi risināma. Šogad 16. oktobrī Bostonas draudzes namā ASV tiks rīkota PBLA Izglītības diena, uz šo semināru tiks uzaicināti arī vairāki skolotāji no Eiropas latviešu skolām. 

Latvijas Brīvības fonda (LBF) valdes priekšsēdis Roberts Kukainis PBLA valdei sniedza detalizētu pārskatu par to LBF kapitālu un noguldījumiem, kas veido PBLA ikgadējo budžetu, un valde apstiprināja grāmatveža Jāņa Grāmatiņa proponēto PBLA budžeta projektu 2027. gadam.  

PBLA viesi

PBLA valdes sēdes darbā piedalījās arī Ārlietu ministrijas (ĀM) diasporas grupas vēstniece Zanda Grauze un ĀM Diasporas grupas pārstāves Maija Bilsēna, Marija Dombrovska un Briāna Kate Neiburga. Vēstniece Zanda Grauze pateicās PBLA par godīgo un atklāto sadarbību aizvadītajos divos gados, aicinot nākotnē pietiekamu uzmanību pievērst arī tālajai diasporai, kā arī izteica atzinību ĀM Diasporas grupai par sekmīgo darbu. 

Plašu ieskatu drošības, kā arī dezinformācijas un ar to cieši saistītā mākslīgā intelekta ietekmes jautājumos PBLA valdei sniedza NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts, aicinot atšķirt vārda brīvību no lielvaru organizētām informācijas ietekmes operācijām, kur fundamentāla loma ir mākslīgajam intelektam – sociālo tīklu telpā jau šobrīd vismaz 30 procenti satura ir mākslīgā intelekta radīti. Autoritārās sistēmas ar šādiem līdzekļiem cenšas ietekmēt informācijas tīklus, lai grautu demokrātiskās sistēmas, un demokrātijai ir jāmāk sevi aizsargāt.

Politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs, kurš studējis politoloģiju Ņujorkas Universitātē, savā prezentācijā PBLA valdi iepazīstināja ar Latvijas politisko partiju spektru, kas kandidē 15. Saeimas vēlēšanās, un analizēja iespējamās vēlētāju izvēles atkarībā no tā, cik konservatīvi vai liberāli ir viņu uzskati.

Vērtīgu pārskatu par muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” (LaPa muzejs) darbu sniedza muzeja valdes priekšsēde Anna Muhka un valdes locekļi Vita Tērauda un Uldis Dimiševskis, savukārt ar Okupacijas muzeja darbu un aktualitātēm PBLA valdi iepazīstināja Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa. 

Vidzemes augstskolas profesori Gatis Krūmiņš, Jānis Šiliņš un Kārlis Sils ar PBLA valdi diskutēja par Latvijas demogrāfijas un remigrācijas jautājumiem, paužot viedokli, ka negatīvās demogrāfiskas bilances situācijā politiķiem Latvijā būtu jāizvērtē pašreizējās atbalsta sistēmas ģimenēm ar bērniem, un vairāk jāinvestē tajos bērnos, kas Latvijā šobrīd jau dzimuši, un viņu izglītībā.

PBLA valde sēdes noslēgumā devās izbraukumā uz Lesteni un Liepāju, lai iepazītos ar nesen pabeigto Latviešu karavīru piemiņas muzeja ēku Lestenē, un Liepājā tiktos ar pilsētas domes priekšsēdi Gunāru Ansiņu un Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 projekta īstenotājiem.

Seminārs “PBLA 70 – no identitātes saglabāšanas līdz aktīvai līdzdalībai” 

Seminārs “PBLA 70 – no identitātes saglabāšanas līdz aktīvai līdzdalībai” līdzās PBLA valdes sēdei bija centrālais notikums dzimšanas dienas svinību nedēļā. Uzrunas semināra atklāšanā Rīgas pilī teica PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs un viņa vietniece Mārīte Kļaviņa. Priekšsēdis Pēteris Blumbergs savā ievadrunā īpaši uzsvēra, ka PBLA joprojām ir stingra Rietumu demokrātisko vērtību, starptautiskās sadarbības un NATO kolektīvā spēka un drošības aizstāve, vienlaikus PBLA lielākais sasniegums joprojām ir spēja apvienot latviešus, kas dzīvo ārpus Latvijas. 

Ministru prezidents Andris Kulbergs, sveica PBLA septiņdesmitgadē, apsveikuma runā vispirms pieminot, ka tieši PBLA bija tie, kas ticēja Latvijas valsts neatkarībai garajos okupācijas gados, kad tas daudziem nešķita ticams, un tieši PBLA bija mūsu valsts balsts šai laikā pasaulē. Andris Kulbergs piebilda, ka arī šodien mūsu brīvība nav pašsaprotama lieta, un par to mums visiem kopā jāspēj pastāvēt katru dienu un katru minūti. 

Ministru prezidents atcerējās 1994. gadu, kad piedalījies studentu apmaiņas programmā Oregonā, un atzina, ka tieši tur guvis starptautisku pieredzi, ko atvedis uz Latviju. Šai kontekstā premjers rosināja izveidot valsts līmenī ārzemju latviešu studentu apmaiņas programmu, dodot iespēju jauniešiem gadu dzīvot Latvijā, lai viņiem rastos draugi šeit un veidotos noturīga saikne ar mūsu valsti. Andris Kulbergs PBLA saimei un viesiem vēlreiz apliecināja, ka katrs latvietis ārzemēs ir Latvijai vajadzīgs.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone sveica PBLA jubilejā, apliecinot valsts gatavību nodrošināt latvisko izglītību pasaulē, savukārt kultūras ministra Nauris Puntulis savā apsveikuma runā PBLA saimei teica, ka “mūsu sadarbība kultūrā ir virsmērķis, kam nav beigu termiņa, un latvietības stiprināšana pasaulē – tas ir jūsu darbs”. 

“PBLA ir stāsts par Latvijas mīlestību cauri laikiem neatkarīgi no grūtībām. Šobrīd mūsu kopīgs mērķis ir mūsu valsts stiprināšana, un PBLA ir lielisks partneris pasaulē mums šajā darbā”, tā savā apsveikuma uzrunā teica Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, sveicot PBLA saimi parlamenta vārdā.  

Ārlietu ministrijas vārdā PBLA sveica parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, kurš šobrīd sācis pildīt ārlietu ministres biroja vadītāja amatu.

Semināra ievadā PBLA izpilddirektors Raits Eglītis īsā prezentācijā, papildinātā ar arhīvu fotomateriāliem, atskatījās uz PBLA vēstures septiņām desmitgadēm.

Semināra turpinājumā bija divas diskusijas. Pirmo diskusiju par diasporas ekonomisko pienesumu Latvijas valstij vadīja žurnālists Pauls Raudseps. Diskusijas ievadā semināra dalībniekus ar nesen publiskotu pētījumu iepazīstināja tā autore Dr. oec. Līga Brasliņa, kas ar kolēģiem LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrā nesen apkopojusi datus par diasporas investīcijām Latvijā. Viņas teikto papildināja vairāki Latvijas goda konsuli ārzemēs – Latvijas goda konsuls Ammanā, Jordānijā, Khaled Miqdadi, Latvijas goda konsuls Čikāgā Roberts Blumbergs, Latvijas goda konsuls Floridā Ēriks Kalniņš un ASV dzīvojošais latviešu advokāts Ivars Slokenbergs.

Otrajā diskusijā par PBLA lomu pēc 70 darbības gadiem, ko vadīja žurnāliste Agnese Drunka, piedalījās Ārlietu ministrijas diasporas grupas vēstniece Zanda Grauze, vēstnieks Ukrainas rekonstrukcijas jautājumos Juris Poikāns, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, LATRAPS valdes locekle Ilga Bērzkalna un biedrības “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” vadītājs Ģirts Smelters. Diskusijas dalībnieki secināja, ka ir vajadzīgi jauni, spēcīgi līderi un darītāji, nevis tikai ideju ģenerētāji. Vecās trimdas organizācijas ir pierādījušas savu lietderību, Latvijai atgūstot neatkarību, un tās atkal sāk kļūt par spēcīgu ruporu jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos. Diskusijas noslēgumā literatūrzinātnieks, vēsturnieks un rakstnieks Valters Nollendorfs novēlēja, lai mēs viens otram un cits citam nepaietu garām, aicinot katram pasaulē dzīvojošam latvietim atcerēties, ka mums ir pašiem sava zeme, sava valsts, un tikai tā vieta, kur mēs īsti varam būt mājās.  

PBLA 2026. gada valdes sēdē pieņemtās rezolūcijas 

Drošības jomā:

1) PBLA nosoda Krievijas karu Ukrainā un aicina pasaules valstis turpināt atbalstīt Ukrainu ar visu nepieciešamo palīdzību līdz Ukrainas uzvarai.

2) PBLA iestājas par ASV karaspēka klātbūtni Latvijā un Eiropā, saglabājot Baltijas drošības iniciatīvu (Baltic Security Initiative) un ārvalstu militārās finansēšanas (Foreign Military Financing) programmas.

3) PBLA valde kategoriski nosoda Krievijas un citu valstu dezinformāciju un provokācijas, ieskaitot NATO un ES gaisa telpas pārkāpšanu. PBLA apsveic NATO, ES, Latvijas un PBLA dalīborganizāciju stingros soļus šo provokāciju un dezinformācijas ierobežošanai. PBLA aicina NATO turpināt darbu ar stratēģisko komunikāciju, lai veicinātu Latvijas pretestību dezinformācijai un ārvalstu ietekmei mūsu sabiedrības viedokļa veidošanā.

4) Atsaucoties uz NATO līguma 3. pantu par savstarpējo palīdzību un nepieciešamību uzturēt un attīstīt valstu individuālās un kolektīvās spējas pretoties uzbrukumiem, PBLA aicina NATO dalībvalstis pildīt šī līguma pienākumus, kā arī visās Eiropas NATO dalībvalstīs ieviest obligāto militāro dienestu.

5) PBLA valde atzinīgi vērtē Latvijas valsts un Aizsardzības ministrijas centienus militārās aizsardzības veicināšanā, aicinot turpināt informatīvo darbu diasporā, lai veiksmīgi attīstītu saziņu par Valsts aizsardzības dienestu, īpaši uzrunājot jauniešus iesaucamajā vecumā.

6) PBLA valde izsaka atzinību Iekšlietu ministrijai par civilās aizsardzības iekļaušanu topošajā Plānā darbam ar diasporu 2027-2029.

7) PBLA valde aicina turpināt darbu pie Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, lai privātpersonas un organizācijas diasporā varētu kļūt par Zemessardzes atbalstītājiem.

Sabiedrības līdzdalības kontekstā:

8) Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, PBLA atzinīgi novērtē Centrālās vēlēšanu komisijas komunikāciju ar diasporas centrālajām organizācijām par gaidāmo vēlēšanu procesu. PBLA pateicas par diasporas koordinatoru iesaisti 15. Saeimas vēlēšanu priekšdarbos.

9) PBLA izsaka pateicību dalīborganizācijām, ka tika izveidoti 48 vēlēšanu iecirkņi diasporā ārpus Latvijas vēstniecībām un pārstāvniecībām.

10) PBLA valde aicina tautiešus pasaulē būt pilsoniski aktīviem – piedalīties 15. Saeimas vēlēšanās, savlaicīgi nodrošinot nepieciešamos dokumentus. PBLA valde aicina dalīborganizācijas un Latvijas vēstniecības sniegt informatīvu un praktisku atbalstu vēlēšanu procesā. 

11) PBLA aicina Ārlietu ministriju nodrošināt Latvijas pilsoņu dokumentu savlaicīgu atjaunošanu un noformēšanu ārvalstīs.

Saistībā ar atbalstu tautsaimniecībai:

12) PBLA valde atzinīgi novērtē 2026. gadā rīkoto reģionālo forumu “Latvija fokusā” Helsinkos un tā nozīmi Latvijas tautsaimniecības atbalstam. Valde atbalsta ieceri rīkot turpmākos 2026. gada forumus “Latvija Fokusā” Ženēvā, Šveicē, un Melburnā, Austrālijā. 

13) PBLA novērtē iespēju valdes sēdes ietvaros tikties ar Latvijas Goda konsuliem un aicina viņus turpināt sadarboties ar Latvijas diasporu un tās organizācijām.

Izglītībā un kultūrā:

14) PBLA atzinīgi vērtē, ka Plānā darbam ar diasporu 2027-2029 ir saglabāts līdzšinējais finansējums latviskās identitātes uzturēšanai diasporā. 

15) PBLA izsaka pateicību Austrālijas 60. Kultūras dienu un 16. Vispārējo dziesmu un deju svētku Grand Rapidos, ASV, rīcības komitejām par izcilo svētku sarīkošanu un norisi. 

16) PBLA atzinīgi vērtē Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 projektu un aicina diasporas organizācijas un tautiešus visā pasaulē sekot līdzi Liepājas 2027 pasākumiem, kā arī pēc iespējām iesaistīties Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 projekta papildināšanā un norisē.

Pateicības: 

17) PBLA izsaka atzinību Diasporas konsultatīvās padomes darba grupai par Plānu darbam ar diasporu 2027-2029 par savlaicīgo darbu koordinēšanu un uzsākšanu un ministrijām un citām iesaistītām institūcijām par jaunajām iniciatīvām.

18) PBLA pateicas Ārlietu ministrijas diasporas grupai un visiem sadarbības partneriem par veiksmīgo darbu diasporas labā.

Foto:

PBLA valde un viesi Rīgas pilī 2026. gada 16. jūlijā. Pirmajā rindā no kreisās: Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde Renāte Albrehta, Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa, kultūras ministrs Nauris Puntulis, PBLA priekšsēža vietniece Mārīte Kļaviņa, Ministru prezidents Andris Kulbergs, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) valdes priekšsēdis Fritz Kristbergs un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija priekšsēde Anita Andersone. 

Otrajā rindā no kreisās: PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, LNAK valdes priekšsēža vietniece Ingrīda Zemīte, ALA pārstāve un Kultūras nozares vadītāja Valda Grinberga, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, PBLA kasieris Jānis Grāmatiņš, ALA pārstāve un nozares “Labdarība Latvijai” vadītāja Diāna Kārkliņa, ALA pārstāve un PBLA Izglītības padomes vadītāja Elisa Freimane, PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, LAAJ pārstāve Ingrīda Dārziņa un LNAK pārstāve Agra Asmus Vāgnere. Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija