PBLA priekšsēža Pētera Blumberga intervija “Latvijas avīzei

“Obligāti mēģiniet ietekmēt prezidentu!” Intervija ar PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu

Baltā nama saimnieks Donalds Tramps no Eiropas puses izskatās visai biedējošs un neprognozējams. Bet kā Amerikas Savienoto Valstu prezidentu pēc četriem darba mēnešiem vērtē amerikāņi? Par to, kā arī par trimdas latviešu aktualitātēm saruna ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdi Pēteri Blumbergu.

Egils Līcītis: Kas pašlaik ir PBLA uzmanības centrā?

Pēteris Blumbergs: Mums ir piecu stūrakmeņu vai virzienu programma, un tagad būtiskākā vērība ir ekonomikai. Jūlijā Rīgā plānojam mūsu lielo ekonomisko forumu, kur atvedīsim ārzemju latviešu uzņēmējus, lai tie varētu tikties ar vietējiem latviešu biznesa cilvēkiem. Vēsturiski vienmēr PBLA svarīga misijas daļa bijusi arī drošība un Latvijas aizsardzība. Tur turpinām strādāt, mēģinām ārzemēs, īpaši Vašingtonā ietekmēt Amerikas valdību, lai tā nepārtrauktu atbalstu Ukrainai, ieguldītu naudu NATO savienībā un Baltijas valstīs. Tai virzienā pēdējā laikā ir ļoti daudz pūliņu…

E. Līcītis: Vašingtonā jauna administrācija.

P. Blumbergs: Ar viņiem mazliet iepazināmies pirms astoņiem gadiem, kad Donaldu Trampu pirmoreiz ievēlēja prezidenta amatā. Šoreiz ir citādi, jo pasaule ir citāda. Ukrainā trešo gadu ir karš. Iepriekšējā prezidenta Džo Baidena administrācija ļoti atbalstīja ukraiņus, kamēr Trampam ir vairāk jautājumu – cik lietderīgi Amerikas nodokļu maksātājam ir šādi naudas tēriņi. Mēģinām pārliecināt, ka droša pasaule nāks par labu arī amerikāņu cilvēkiem, investoriem, un drošība Austrumeiropā ir ASV interesēs. Esam sapratuši, ka Trampa kungs vienmēr bijis orientēts uz personīgo kontaktu un attiecību iedibināšanu. Tāpēc priecājamies, ka Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ļoti bieži ceļo uz Vašingtonu, lai satiktos ar valdības pārstāvjiem. Domāju, pārējā Latvijas valdība arī cītīgi meklē sakarus ar Trampa komandu. Ievēroju, ka premjere Evika Siliņa pāvesta inaugurācijas ceremonijā Vatikānā draudzīgi parunājās ar viceprezidentu Vensu, un galvenās Latvijas amatpersonas Siliņa un prezidents Rinkēvičs uz pasaules skatuves dara labu darbu.

E. Līcītis: Kā latviešu sabiedrība nobalsoja, vēlot Amerikā prezidentu? Kad vēl kandidēja Baidens un Tramps, Rīgā ieradušies goda konsuli sūdzējās gandrīz kā dažreiz Latvijā – nav par ko balsot. Skeptiski raudzījās arī uz Kamalas Harisas kandidatūru.

P. Blumbergs: Latviešu sabiedrība ASV ir līdzīga amerikāņiem. Cilvēki, kas dzīvo Austrumu vai Rietumkrastā, ir liberālāk noskaņoti un tendēti atdot balsi demokrātu partijai. Pilsoņi valsts vidienē un Dienvidos, ieskaitot latviešu izcelsmes amerikāņus, ir konservatīvāki, un viņiem tīkamāks parasti ir republikāņu kandidāts. Diemžēl cauri laikiem un paaudzēm ieguvumi latvietībai vairs nav primārā lieta, kas nosaka, par ko balsos trimdas latvieši. Tā varētu būt trešajā vietā. Pirmajās vietās ir zemāki nodokļi, konservatīvāka pieeja sociālajiem jautājumiem. Tas varbūt ir dabiski, ņemot vērā, ka daudzi latvieši jau ir amerikāņi trešajā paaudzē. Nesen ceļojumā vidienē man bija iespēja aprunāties ar dedzīgiem Trampa atbalstītājiem latviešu vidū. Es teicu – ja jums patīk Tramps un viņa nostāja, uzņemieties atbildību un obligāti mēģiniet ietekmēt prezidentu, lai viņš labvēlīgāk skatās uz Ukrainu un Baltijas valstīm.

E. Līcītis: Vai Trampa atbalstītāju uzticība nav sašķobījusies un viņi nejūtas vīlušies, ievēlēdami Trampu, jo Baidens un viņa cilvēki nebija īpaši jāpārliecina, ka jāapbruņo, jāaizsargā, jāatbalsta Ukraina, ka nevar ļodzīt NATO pamatus?

P. Blumbergs: Bez šaubām, tagad sadarbība ir uz ļodzīgākiem, nedrošākiem pamatiem. Domāju, var mēģināt atrast sabiedrotos jaunievēlētā prezidenta valdībā. Ir sajūta, ka varbūt valsts sekretārs Marko Rubio ir orientēts uz “vecām” aliansēm un partneriem. Mums Latvijā ir vairākas līdzīgas problēmas ar amerikāņiem, un to var uzsvērt saskarsmē ar ASV varasvīriem. Teiksim, robežu jautājums, nelegālā imigrācija. Latvijā ir diezgan laba pieredze, uzpasējot robežu ar Baltkrieviju, un jāvērš ASV uzmanība arī uz ieguldījumu valsts aizsardzībā. Trampam patiktu dzirdēt, ka Eiropā ir valsts, kur grasās tērēt lielu naudu aizsardzības nodrošināšanā. Pats esmu sajūsmināts par Sēlijas poligonu, ko tagad veido. Militāristi uzskata to par unikālu treniņbāzi, kur milzīgā teritorijā var darboties sauszemes, mehanizētie un gaisa spēki. Par to jāstāsta, meklējot Trampa atbalstu un interesi.

E. Līcītis: Cita mums nav, ko piedāvāt. Latvijā nav ne retzemju metālu raktuves, ne naftas atradnes, par ko slēgt darījumu.

P. Blumbergs: Bez minētās pieredzes Latvija un pārējās Baltijas valstis vienmēr bijušas priekšpostenis un logs uz Krieviju. Varam dot ekspertīzi, skaidrot šā reģiona apstākļus, ko Amerikā pazīst tikai iztālēm.

E. Līcītis: Kas ir pozitīvais, Trampam sākot pildīt pienākumus Baltajā namā? Viņš ir kliedējis dzimumjautājumu maldus, skaidri definējot, te ir sieviete un te vīrietis, padzinis no skolām viltus mācību un stipri ierobežojis liberālo darba kārtību.

P. Blumbergs: Nezinu, vai progresīvi domājošie un liberālie amerikāņi to uztver pozitīvi. Bet, bez šaubām, ir atzinīgi jāvērtē, ka Tramps mēģina amerikāņus pārliecināt, ka tirdzniecībā nav bijusi līdzsvarotība, Amerikai ir liels deficīts, tirgojoties ar Eiropas Savienību un sevišķi ar Ķīnu. Bet daudzi Trampa piekritēji domā, ka viņu līderim par visu ir taisnība, un tos grūti pārliecināt, ka visur varbūt tomēr ne.

E. Līcītis: Tomēr ASV prezidenta pieteiktais tarifu karš izskatās visai dīvaini.

P. Blumbergs: Viņa lielākie atbalstītāji un tuvākie līdzstrādnieki nezina izskaidrot Trampa “tālejošos” plānus. Es arī netaisīšos to darīt. Tā ir Trampa taktika – sākt ar lielu, lai pēc tam iztiktu ar mazāku. Tāds raksturs un pieredze darbībās ar nekustamajiem īpašumiem. No tā laikam arī uzvedība starptautiskajās attiecībās. Tramps ir ļoti nepareģojams. Draudēja pievākt Kanādu kā ASV 51. štatu, bet, Amerikā viesojoties Kanādas premjeram, tikšanās bija silta un draudzīga. Domāju, Trampam pat patīk sava neprognozējamība, kad cilvēki īsti nezina, ko sagaidīt. Tas ir viņa brends, zīmols. Viņš uzskata, ka ir labākās sarunu pozīcijās, ja izdevies oponentu samulsināt. Tas ir līdzīgi kā citiem valstu vadītājiem, kas valda ar stingru roku, mulsinot pasauli.

E. Līcītis: Vai dzīves dārdzība Amerikā ceļas, vai jums, piemēram, ir nopērkamas olas, kas esot pazudušas no veikalu plauktiem?

P. Blumbergs: Olas ir dabūjamas, bet maksā dārgāk. Bet mēs vēl gaidām sekas, kas būs redzamas no tarifu ieviešanas. Nesen biju veikalā un man teica – kas nav ražots Amerikā, kļuvis par desmit procentiem dārgāks. Taču pagaidām tipisks amerikānis neizjūt inflācijas pieaugumu. Ja būs ievērojami cenu paaugstinājumi, tad cilvēki satrauksies un Trampam būs jāskaidrojas. ASV kongresa locekļus pārvēlē katru otro gadu, un, pasliktinoties saimnieciskai situācijai, pārsvaru varētu atgūt demokrāti.

E. Līcītis: Taču reti kurais republikānis iebilst Trampa politikai, kas nozīmē, ka vairākums ASV iedzīvotāju to atbalsta.

P. Blumbergs: Priekšvēlēšanās ir ļoti spēcīgas konservatīvi noskaņoto republikāņu grupas – tās saņem prezidenta atbalstu, un mērenāks kandidāts nemaz netiks cauri. Trampam ir liels spēks un vara – republikāņi klanās viņa priekšā.

E. Līcītis: Dīvaini, ka, izņemot pāri par 80 gadus veco senatoru Bērniju Sandersu, arī demokrāti klusē, nekritizē Trampu. Baraks Obama, Kamala Harisa, Klintonu pāris – redzamākie demokrāti ļoti maz runā pretim konservatīvo puses vadonim.

P. Blumbergs: Prezidenta vēlēšanu iznākums demokrātiem bija pamatīgs šoks, apliešana ar aukstu ūdeni. Viņi vēl meklē atbildes, kāpēc tā notika un ko tagad teikt saviem vēlētājiem. Un uz demokrātu līderiem arī ir spiediens kļūt vēl liberālākiem, kreisākiem sociālistiem, nevis tuvoties mērenākai pozīcijai pa vidu. Iespējams, viņu klusuciešana saistīta ar nostāju – ļausim, lai Tramps pats sev izrok bedri, kur iekrist.

E. Līcītis: Amerikāņiem ir pieņemama nelegālo imigrantu transportēšana lielās lidmašīnās prom no ASV teritorijas? Kāds tautietis man teica – lietai ir divas puses. Kad bijis nepieciešams mājas remonts, meksikāņu darbarokas to izdarījušas viens un divi, divkārt lētāk.

P. Blumbergs: Cik saprotu no aptaujām, tā ir nozare, kur ASV pilsoņi ir apmierināti ar enerģisku rīcību. Daudziem likās, ka imigrācija atļauta pār mēru, un Baidena laikos tā sasniedza lielākos apjomus Amerikas vēsturē. Viņš bija žēlsirdīgāks pret iebraucējiem un varbūt plānoja, ka tie ar laiku vairos demokrātu piekritēju loku. Taču amerikāņiem patīk Trampa nostāja, un viņš apgalvo, ka sūtot prom vissliktākos, kriminālos pārkāpumos iesaistītos. Taču ir taisnība arī tiem, kas saka – esam pieraduši aiziet uz “McDonalds” un nopirkt hamburgeru par pāris dolāriem. Ja darbinieku trūkuma dēļ būs jāmaksā divtik, daudzi nožēlos nelegāli ieceļojušo izsūtīšanu. Amerika vienmēr bijusi imigrantu zeme, kurai iebraucēji nav pārāk traucējoši. Sākotnēji tie dzīvojuši savā sabiedrībā, piemēram, Čikāgā bija latviešu rajons, sava kopiena lietuviešiem, ukraiņiem. Pašreiz lielo migrantu skaitu vairāk jūt štatos, kas tuvu Meksikai – Teksasā, Arizonā, Kalifornijā. Man radi dzīvo pierobežā, un onkulis gadiem sūdzējies, ka nelegālo ieceļotāju par daudz.

E. Līcītis: Balto vēlētāju kopskaits nesen pirmoreiz krities zem 50%.

P. Blumbergs: Tas bija viens no demokrātu pārsteiguma iemesliem par Donalda Trampa veiksmi vēlēšanās, jo viņu atbalstīja vairāk melno vēlētāju nekā iepriekš. Būdams amerikānis, es nemēģinu dalīt – o, tas ir melnais, tas cilvēks no Meksikas, viņi ir citādi domājoši – tā esam orientēti.

E. Līcītis: Neesat ticies ar Trampu?

P. Blumbergs: Nē, darbojos latviešu organizācijās 25 gadus, esmu ticies ar Džordžu Bušu, Ronaldu Reiganu un reizi ar Džo Baidenu, kad viņš vēl bija senators, NATO paplašināšanos atbalstošs Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs, bet ar pašreizējo prezidentu nekad. Tā ir interesanta spēle, kad visi mēģina izgudrot, kā satikt Trampu. Šaubos, vai viņš zvanīs uz PBLA, taču mums ir plāns, zināmi kontakti, skatāmies, kā tikt klāt Amerikas prezidentam.

E. Līcītis: Kā vērtējams Īlons Masks, prezidenta labā roka? Masks ir dienvidafrikānis, pasaulē bagātākais cilvēks, pašlaik vadošā personā cīņai ar birokrātiju, kurš ar Argentīnas prezidenta dāvināto motorzāģi palīdz Trampam “iztīrīt Vašingtonu”, samazināt miljardu izmaksas. Vai viņam nav jānāk talkā Latvijas premjerei Evikai Siliņai, kurai neveicas ar birokrātu mazināšanu?

P. Blumbergs: Cik saprotu, Latvijai ir vēl lielāka birokrātija nekā ASV, vismaz procentuāli. Nezinu, vai Masks būtu raksturojams kā populārs amerikāņu vidū. Viņš ir cilvēks, kas publikai diezgan ātri sāk apnikt. Īpaši, kad sāk saprast, ka zāģē nost arī līdzekļus, kas iedalīti vēža pētījumiem, amerikāņi saka – paga, kaut gan vadībā sēž viens birokrāts, tomēr vēža pētniecība un citas tēmas ir svarīgas. Bet tipiskais amerikānis, tāpat kā latvietis, ir par to, ka pārregulācija jāierobežo, birokrātu skaits jāmazina. Netradicionālu cilvēku izvēle amatiem arī ir atbilstīga Trampa stilam. Prezidents viņus uzskata par uzticamiem. Nevaru teikt, ka daudzi Amerikā ir priecīgi par šādu vīru izraudzīšanos – vismaz es dotu priekšroku pieredzes bagātākiem profesionāļiem. Es domātu, ka par aizsardzības ministru jāstrādā cilvēkam, kurš darba mūžu aizvadījis militārajā laukā, nevis televīzijas raidījumu vadītājam. Bet lielu uztraukumu nav, jo, ja pārējās iestrādes sistēmā ir kārtībā, tad diez vai viena persona pagriezīs visu kājām gaisā. Ir ticami, ka aizsardzības jomā ir ģenerāļi, kas zinās, ko darīt krīzes gadījumā.

E. Līcītis: Latvijā ir aktīvi un neslēpti trampisti, vai tas uzlabo šādu politiķu izredzes vēlēšanās?

P. Blumbergs: PBLA ir politiski neitrāli, bet vienmēr atbalstām valstiskās partijas. Ja kādā politiskajā spēkā ir kandidāti, kas nav orientēti uz valstiskumu, tad par to uztraucamies.

Es arī tik daudz nesekoju līdzi norisēm Latvijas politikā, un līdz tuvu esošajām pašvaldību vēlēšanām mums no Amerikas attālums ir par lielu. Ceru, diaspora, Eiropas Latviešu apvienība vairāk piedalīsies reģionu vēlēšanās un atbalstīs valstiskās partijas. Mēs ļoti aktivizējamies pirms nacionālajām vēlēšanām, kurās balsot par Saeimu iet liela daļa ASV dzīvojošo Latvijas pilsoņu.

E. Līcītis: Vai jums, Čikāgā dzimušam, augušam, ko izsaka vārds Roberts Prevosts?

P. Blumbergs: O, tas ir jaunais Romas pāvests! Čikāgieši ir lepni par jauno katoļu virsvadoni no savas pilsētas, bet latvieši, kas dzīvo Čikāgā, pārsvarā ir luterāņi. Nekad nebiju dzirdējis viņa vārdu pirms ievēlēšanas augstajā amatā, bet, lasot pāvesta biogrāfiju, liekas, ka svarīgākos karjeras gadus viņš vadījis, būdams misionārs Peru, nevis katoļu kardināls Čikāgā.

E. Līcītis: Ko mūsu lasītājiem vērts uzzināt par jūlijā notiekošo vispasaules latviešu ekonomikas forumu?

P. Blumbergs: Pirms diviem gadiem uz forumu ieradās 500 cilvēku klātienē, pilna Ziedoņa zāle Nacionālajā bibliotēkā. Šogad ceru to atkārtot tai pašā vietā. Reģistrēšanās jau atvērta, paredzēti 65 runātāji, 11 dažādas diskusijas, būs lielo valdības amatpersonu līdzdalība un CEO līmeņa cilvēki no Eiropas un Amerikas firmām, ieskaitot “Google” un “Microsoft”. Ideja ir savest kopā diasporas un latviešu biznesa cilvēkus, lai iegūtu kontaktinformāciju, apmainītos ar pieredzi un uz šiem pamatiem būvētu ko nopietnāku. Šādās konferencēs jau ir slēgti līgumi, atrasti sadarbības partneri, dibinātas kopfirmas.

E. Līcītis: Tur piedalīsies pasaules bagātākie latvieši?

P. Blumbergs: O, jā, pirms diviem gadiem kāds klātesošais teica – šeit piedalās divas trešdaļas no Latvijas bagātību turētājiem. Domāju, šogad būs labs, iedvesmām bagāts pasākums. Viena no būtiskām diskusiju tēmām būs Latvijas augošais aizsardzības budžets un iespējas tajā ieguldīt.

E. Līcītis: Kurš ir ASV bagātākais latvietis?

P. Blumbergs: Ja es to zinātu, man ir šaubas, vai viņi gribētu, lai es viņus reklamēju. Bet ir daži latvieši, kas daudz naudas nopelnījuši Silīcija ielejā ar tehnoloģiju firmām, un ir latvieši, kas veiksmīgi strādā Volstrītā un Londonā ar finansēm. (Autors Egils Līcītis, Latvijas Avīze)