PBLA priekšsēdis intervijā Latvieši.com izvērtē apvienības darbu un nākotni

Pēteris Blumbergs nu jau 2 gadus vada Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un šogad ir ievēlēts uz nākamajiem 2 gadiem. Pirms tam viņš bija gan PBLA priekšsēža vietnieks, gan Amerikas Latviešu apvienības (ALA) vadītājs. Tomēr Pēteris ir ne tikai aktīvs latvietis, bet arī veiksmīgs advokāts, kā arī rūpīgs ģimenes cilvēks – vīrs sievai un tēvs četriem dēliem.

Aizvadītie divi gadi PBLA bija piepildīti izaicinājumiem un daudziem padarītiem darbiem: Latviešu un pasaules vienots darbs Ukrainas atbalstam, vairāk kā 500 diasporas profesionāļu pulcēšana Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai, kopīgs forums ar Latviesi.com par Diasporas informācijas un komunikācijas jautājumiem un citi īstenoti darbi. PBLA ir arī nolēmusi saviem tradicionālajiem četriem darbības stūrakmeņiem – drošībai, izglītībai, kultūrai un tautsaimniecībai pievienot piekto – pilsonisko līdzdalību, mobilitāti un remigrācijas veicināšanu.

Par PBLA līdz šim paveikto un darbiem nākamajos gados, Diasporas strādāšanu Latvijai, tomēr arī mērķtiecīga Latvijas atbalsta latviešiem visā pasaulē nepieciešamību, kā arī Pēteri Blumbergu kā cilvēku lasi viņa intervijā Indulim Bērziņam, Latviesi.com.

Indulis Bērziņš: Apsveicu ar pārvēlēšanu PBLA priekšsēža amatā! Kas ir tie padarītie PBLA darbi aizvadītajos 2 gados, ar ko Tu visvairāk lepojies?

Pēteris Blumbergs: Jāsaka, ka vislielākais un svarīgākais notikums man aizvadītajos divos gados bija tas, ka jau divus mēnešus pēc brīža, kad pārnēmu PBLA vadību, Krievija uzsāka savu vardarbīgo iebrukumu Ukrainā. Esmu lepns par to, ka PBLA un latvieši visā pasaulē ātri un nopietni reaģēja uz Krievijas vardarbīgo rīcību. Tajā pašā vakarā, 2022. gada 24. februārī, PBLA bija Zoom saruna ar augsta līmeņa Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai konsultētos, kā reaģēt uz notikušo un kā labāk palīdzēt Latvijas ārlietu dienestam un Ukrainai. Nākamajās dienās steidzāmies izsūtīt vēstules Rietumu pasaules valstu vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt Ukrainu visiem iespējamiem līdzekļiem un nepamest to Krievijas agresijas varā. Tāpat PBLA dalīborganizāciju pārstāvji piedalījās dažādās pretkrievijas demonstrācijās visā pasaulē un rakstīja ievadrakstus  dažādām avīzēm un sniedzām intervijas medijiem. Sabiedrības reakcijas rezultātā vienotība, ar kādu Rietumvalstis iestājās pret Krievijas karu, bija sen nepieredzēta un Ukraina saņēma nopietnu morālu, militāru un finansiālu atbalstu no PBLA dalīborganizāciju mītnes zemēm, un tas turpinās vēl tagad, un mēs nedrīkstam ļaut šai palīdzībai izsīkt nākotnē.

Tāpat pie aizvadīto divu gadu panākumiem jāpiemin PBLA rīkotais vērienīgais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, PLEIF, kuram pagājušogad apritēja 10 gadi. Tas notika Dziesmu un deju svētku laikā un forumā piedalījās gandrīz 500 diasporas pārstāvju no visas pasaules. Bijām arī lepni atbalstīt un iesaistīt PLEIF diasporas kopu koristus un dejotājus, tā lai viņiem būtu ne tikai neaizmirstami dziesmu un deju svētki, bet arī interesanta papildu programma ekonomikas forumā.

I. Bērziņš: Kas varbūt neizdevās kā cerēts, bet ko vēlies paveikt nākamajos 2 gados?

P. Blumbergs: Pabīdot malā domas par karu Ukrainā, viena lieta, kas man ļoti rūp, ir Latvijas demogrāfija un iedzīvotāju skaita straujais kritums pēdējā desmitgadē. Tas ietekmē ne tikai Latvijas ekonomiku, bet arī drošību, spēju valsti aizsargāt. Tāpēc esam nolēmuši mūsu tradicionālajiem četriem darbības stūrakmeņiem – drošībai, izglītībai, kultūrai un tautsaimniecībai pievienot piekto – pilsonisko līdzdalību, mobilitāti un remigrācijas veicināšanu.

Apzinoties mūsdienu globālo realitāti un darba tirgus situāciju Latvijā, PBLA jāatbalsta visa veida pasākumi, kas veicina tautiešu remigrāciju un ārvalstīs gūtās pieredzes izmantošanu Latvijā. Vienlaikus PBLA saprot, ka modernā pasaulē katrs latvietis var palīdzēt Latvijai, lai kur viņš atrastos, tāpēc jāpieņem mobilitātes fakts, un tas, ka Latvijas jaunieši kādā dzīves posmā gūst pieredzi ārvalstīs, studējot vai dzīvojot un profesionāli strādājot citās zemēs. Tas ir milzīgs izaicinājums, es to apzinos, bet gribētos nākamajos divos gados sākt rast risinājumu šai demogrāfijas un iedzīvotāju skaita krituma problēmai.

I. Bērziņš: Intervijā ar Latviesi.com Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izcēla Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF) kā vienu no labākajiem piemēriem tam, kā diaspora var palīdzēt Latvijai. Kādu Tu redzi foruma attīstību nākamajos 10 gados?

P. Blumbergs: Saprotams, ka mēs esam lepni par to, ka Valsts prezidents atzinīgi pieminēja mūsu pasākumu, kuru, jāatzīst, rīkojam ar Ārlietu ministrijas atbalstu (viņi sedz apmēram pusi no izdevumiem). PLEIF atšķiras no citiem ekonomikas forumiem ar to, ka mēs tiešām mēģinām piesaistīt Latvijai un tās izaugsmei pēc iespējas vairāk ārzemēs dzīvojošos un strādājošos latviešus. Mēs arī izmantojam PBLA vārdu un kontaktus, lai panāktu tādu augsta līmeņa konferenci, kurā piedalās gan Valsts prezidents, gan premjers, ministri, Latvijas pilsētu mēri un arī ietekmīgi un veiksmīgi cilvēki no latviešu biznesa pasaules ārpus Latvijas. Es ceru, ka forums varētu attīstīties un augt tā, lai arvien prominentākiem biznesa cilvēkiem un kompāniju vadītājiem būtu interese braukt un piedalīties PLEIF un iepazīt Latviju. Otrs virziens, ko mēs varam attīstīt, ir rīkot mazāka mēroga forumus vai seminārus ārpus Latvijas, visdrīzāk Eiropā, kā mēs to izmēģinājām 2022. gadā ar “biznesa brokastīm” Frankfurtē un Londonā. Es ceru, ka šis virziens turpināsies un būs atsaucība piedalīties, mēs pie tā jau strādājam 2024. gadam kopā ar Ārlietu ministriju, vēstniecībām un LIAA.

I.Bērziņš: Kā Tu vērtē Edgara Rinkēviča līdzšinējo darbu Valsts prezidenta amatā un ko PBLA sagaida no viņa kā prezidenta diasporai nākamajos gados?

P. Blumbergs: Esmu bijis ļoti pozitīvi iespaidots no Valsts prezidenta enerģijas – tiešām šķiet, ka viņš ir bijis klāt visur un iepazinies ar visu Latviju un tās iedzīvotājiem, paralēli uzrunājot un risinot nopietnus starptautiskus jautājumus. Domāju, ka, redzot situāciju savām acīm, viņam ir vieglāk to saprast. Nenoliedzami viņam ir laba padomdevēju komanda un, šķiet, viņam ir ļoti liels talants “nolasīt” sabiedrības noskaņojumu, saprast tautas raizes un izmantot savu prezidenta pozīciju, lai izvirzītu priekšplānā iedzīvotāju problēmas. Tāpat jācer, ka prezidents gribēs labāk saprast arī diasporas organizāciju izaicinājumus un indivīdu vajadzības, un mēs ticam, ka tur mēs varēsim viņam palīdzēt.

I. Bērziņš: Lai arī PBLA ir pārliecināta, ka pateicoties NATO un pašu gatavībai, Latvija ir tik droša, kā nekad agrāk, kādas PBLA un Amerikas latviešu apvienībai ir galvenās plānotās aktivitātes tieši ASV, lai turpinātu kā līdz šim stiprināt Latvijas un arī Ukrainas militāro drošību?

P. Blumbergs: Lobija darbs ASV šobrīd ir labā pozīcijā – Baltiešu atbalsta grupa (Baltic Caucus) ASV Kongresā jeb Tautas vietnieku namā un Senātā ir tuvu pie rekordliela dalībnieku skaita –Baltiešu atbalsta grupā šobrīd ir 73 apakšpalātas jeb Tautas vietnieku nama pārstāvji un 19 ASV senatori Senātā. Tāpat aizvadītajos divos gados ASV ir piešķīrusi milzīgu ekonomisko un militāro palīdzību Baltijas valstīm un Ukrainai, visam reģionam. Mūsu sadarbības partneris – Apvienotā ASV Baltiešu komiteja (saīsināti JBANC) ir galvenā lobija grupa, kas ar šiem jautājumiem strādā. Kā zināt, Latvija arī cer kļūt par rotējošo jeb nepastāvīgo dalībvalsti ANO Drošības padomē 2026. un 2027. gadā, un PBLA palīdzēs Latvijai šo mērķi sasniegt.

Šogad Latvija svinēs 20 gadus, kopš pievienošanās NATO (un arī ES), bet NATO svinēs alianses 75. jubileju. PBLA plāno pieminēt šos notikumus ar speciālu semināru, kurā tiktu izcelta un Latvijas sabiedrībai atgādināta trimdas organizāciju loma šajos vēsturiskajos procesos, kuriem Latvija var būt pateicīga par savu pašreizējo drošību. Protams, Latvijai jāveic arī savi mājas darbi. Aizvadītajā gadā PBLA valdes sēdes laikā mums bija iespēja apskatīt Latvijas robežu ar Baltkrieviju un savām acīm redzēt žoga būvniecību. Ir svarīgi šo projektu turpināt un maksimāli stiprināt Eiropas un NATO ārējas robežas ne tikai ar Baltkrieviju, bet arī ar Krieviju.

I. Bērziņš: Pirmo reizi Saeimas vēsturē ir izveidota deputātu darba grupa sadarbības veicināšanai ar diasporu. Kā diasporai šobrīd veicas sadarbība ar deputātiem, kāda ir līdzšinējā pieredze ar šo darba grupu un kā tās izveide var veicināt diasporas interešu pārstāvību Saeimā?

P. Blumbergs: Šīs darba grupas dibināšana ir ļoti pozitīvs signāls tam, ka Saeima vēlas sadarboties ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Ceru, ka šī būs divu virzienu sadarbība, jo deputāti grib palīdzēt diasporai, bet mēs savukārt vēlamies sniegt atbalstu Latvijai un tās tautas vēlētajiem pārstāvjiem. Mēs jau esam vairākas reizes tikušies ar darba grupu un mūsu pēdējā, ļoti pozitīvā tikšanās notika tieši Dziesmu svētku laikā aizvadītajā vasarā, kad Latvijā bija sabraukuši PBLA pārstāvji no visas pasaules.

I. Bērziņš: Pirms 5 gadiem tika pieņemts Diasporas likums, kas juridiski nostiprina diasporu kā neatņemamu Latvijas daļu, un arī izveidota Diasporas konsultatīvā padome. Kā PBLA vērtē Diasporas konsultatīvā padomes līdzšinējo darbību un “Plānu darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam”? Veidojot 2024. gada valsts budžetu, diasporas organizāciju prioritātes Saeimā tomēr netika atbalstītas. Kā tavuprāt to mainīt nākotnē?

P. Blumbergs: Es domāju – DKP darbojas, kā tas likumā bija iecerēts – tas ir forums, kurā diasporas organizāciju vadītāji var pie viena galda satikties ar Latvijas valdības un ministriju pārstāvjiem. Tā ir laba vieta, kur izmainīt domas un pārrunāt nākotnes plānus un vajadzības. Es domāju, ka diasporas vēstniece Elita Gavele Ārlietu ministrijā ir darījusi izcilu darbu, lai padarītu šīs sēdes informatīvas un saturīgas visām pusēm.

Kas attiecas uz “Plānu darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam”, es domāju, ka mēs varam būt pateicīgi, ka Latvijas valdība un Saeima iedala gandrīz trīs miljonus eiro diasporas atbalsta pasākumiem. Saprotams, ka žēl, ka valdība un budžeta veidotāji nevarēja pilnībā atbalstīt visas mūsu ieceres un jaunos pasākumus 2024. gadam, atstājot budžetu iepriekšējā līmenī. Bet mums jāsaprot Latvijas pašas vajadzības un arī jāņem vērā, ka daži mūsu priekšlikumi nāca samērā vēlu, mēs turpināsim strādāt pie atbalsta palielinājuma nākotnē – 2025. un 2026. gadam.

I.Bērziņš: Diasporas organizācijām ir liela vēlme un arī iespējas palīdzēt Latvijas valstij ar darbiem savās mītnes zemēs. Vienlaicīgi organizāciju uzdevums ir arī sekot līdzi, lai Latvijas valdība savos darbos rūpējas arī par latviešu vajadzībām visā pasaulē. Kā Tev izdodas saglabāt līdzsvaru starp PBLA kā partneri, kas palīdz Latvijai, un vienlaicīgi spēt nepieciešamības gadījumos arī stingrāk pateikt, ko diaspora sagaida no Latvijas politiķiem?

P. Blumbergs: Jā, tas, protams, ir izaicinājums, jo es kā trimdas pēctecis, kurš ir pietiekoši vecs, lai atcerētos padomju okupācijas laikus, vienmēr arī piedomāju, kā mēs no ārpuses varam palīdzēt Latvijai un latviešu tautai. Tai pašā laikā, gadiem darbojoties diasporas organizācijās, es redzu, ka paliek arvien grūtāk un grūtāk uzturēt latviešu sabiedrību ārpus Latvijas. Es saprotu, ka Latvija vēlas palīdzēt mums, dažreiz pat vairāk, nekā tas nepieciešams. Bet katra situācija ir atšķirīga un viena veida risinājums neder visām situācijām. Valstij jāmāk atrast pareizo “mērķēto atbalstu” jeb risinājumus, kas vislabāk darbojas konkrētā situācijā. Tāda veida palīdzību es saprotu un visvairāk novērtēju, bet tam vajag fleksibilitāti un radošu pieeju, kas ne vienmēr iespējama valsts birokrātiskajā sistēmā, bet tomēr ir visvairāk vajadzīga diasporai. Labs piemērs ir Latvijas centieni sūtīt skolotājus no Latvijas un izglītojošus materiālus diasporas skolām un nometnēm. Tas lieliski darbojas un mums tiešām ir vajadzīgs, jo saviem spēkiem vairs nespējam nodrošināt diasporas skolu un vasaras nometņu atbilstošo līmeni un kvalitāti.

I. Bērziņš: PBLA un citas lielākās diasporas organizācijas savās rezolūcijās ir uzsvērušas arī diasporas informācijas telpas un mediju nozīmīgumu. Kādi ir PBLA plānotie darbi informācijas un mediju jomā nākamajos gados?

P. Blumbergs: PBLA nesen pieņēma darbā jaunu līgumdarbinieku, kas nodarbosies tieši ar šiem jautājumiem. Mūsu mērķis ir palielināt PBLA X (ex Twitter) un Facebook sekotāju skaitu un mērķtiecīgāk plānot preses ziņu izplatīšanu un kvalitatīvi palielināt mūsu redzamību sociālajos tīklos.

PBLA vienmēr ir ieinteresēta sadarboties ar medijiem, un mums ir lieliskas darba attiecības ar latviešu drukātajiem medijiem ASV, Kanadā un Austrālijā. Kas attiecas uz Latvieši.com, mēs nesen kopā norīkojām semināru Latvijas Universitātē, kuru translējām pa visu pasauli. Tas bija ļoti izdevies, un mēs ceram šādu un cita veida informatīvu sadarbību turpināt.

I.Bērziņš: Mēs Tevi pazīstam kā aktīvu sabiedrisko darbinieku, PBLA un ALA priekšsēdi. Vai Tev maizes darbs nesāk traucēt taviem sabiedriskajiem pienākumiem?

P. Blumbergs: Tā kā es “maizes darbā” esmu advokāts, tad manā profesijā ir tā sauktā “pro bono” jeb brīvprātīgā neatalgotā darba tradīcija. Tā nu es skatos uz savu ALA un PBLA darbu latviešu sabiedrībā kā turpinājumu manam profesionālajam darbam. Protams, tas ir arī pilnveidojoši man kā cilvēkam, jo katra laba runa ko tu uzraksti, katra prezentācija vai augsta līmeņa saruna bagātina cilvēku un viņa dzīves pieredzi.

I. Bērziņš: Kāda nozīme Tev un tavai ģimenei ikdienā ir latviešu sabiedriskajām aktivitātēm ārpus Latvijas? Ko tava ģimene saka par tavām sabiedriskajām aktivitātēm un cik bieži izdodas tajās iesaistīt arī ģimenes locekļus?

P. Blumbergs: Es domāju, ka mana ģimene atbalsta mani, kā vien var, un piedalās sabiedriskajā darbā, kur vien var. Mana sieva un divi no četriem dēliem bija klāt aizvadītajā vasarā Rīgā, kad rīkojām PLEIF un palīdzēja, kā varēja. Mani divi jaunākie dēli nevarēja būt Latvijā studiju pienākumu dēļ, bet viņi cer pieteikties uz prakses darbiem Latvijā šovasar. Mani vecāki un brāļi arī ir vienmēr bijuši aktīvi latvieši, tāpat vecvecāki – tāpēc laikam varu teikt, ka uzskatām to par ģimenes tradīciju.

I. Bērziņš: Ko Tu ieteiktu cilvēkiem, kam pamatdarba un ģimenes dēļ neatliek laika iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs? Kā veicināt ģimenes izpratni par to un līdzdalību kopīgā darbā Latvijai?

P. Blumbergs: Pirmkārt, es atgādinātu to, ko teicu iepriekš – ka cilvēks pats kaut ko iegūst sev, veicot sabiedrisko darbu. Nu kaut vai publiskās runas prasmes. Bet man personīgi tā ir bijusi dzīves pieredze un arī draudzības, ko esmu guvis caur latviskās dzīves aktivitātēm un darbu. Es domāju, ka mēs ārzemēs vienmēr būsim tuvāki citiem latviešiem, nekā amerikāņiem, kanadiešiem vai austrāliešiem, jo mēs, latvieši, esam kā ģimene, ko vieno neredzamas latviskas saites.

I. Bērziņš: Kāds ir tavs vēlējums latviešiem visā pasaulē 2024. gadā?

P. Blumbergs: Lai gan šie ir satraucoši laiki Latvijai, ņemot vērā tuvējo karu Ukrainā, es zinu, ka latvieši ir sīksti un izturīgi, pieraduši pie grūtībām. Mēs izturēsim gan Latvijā, gan pasaulē. Novēlu mums visiem būt patriotiem un atbalstīt savu valsti – katram savā vietā, katram savā veidā. Tiem no mums, kas dzīvo ārpus Latvijas – turpināsim nest Latvijas stāstu pasaulē, stāstīsim to saviem draugiem un kaimiņiem. (Autors Indulis Bērziņš, Latviesi.com, intervijas tekstu skat. https://www.latviesi.com/jaunumi/moderna-pasaule-katrs-latvietis-var-palidzet-latvijai-lai-kur-vins-atrastos )